Ar ko jums asociējas vārdi – dzintara rotaslietas?

Šeit būs mans stāsts:

“Es esmu 80. gadu bērns, un mans priekšstats par dzintara rotām bija – tās ir vecmāmiņas rotaslietas. Jo tās pārsvarā nēsāja gados vecākas dāmas. Cik es atminos dzintara rotas, tad tās bija vai nu kā piespraudes no milzīgas formas akmeņiem, vai dažāda greznuma gredzeni ar noapaļotiem dzintara akmeņiem, vai krelles gan ar neapstrādātiem dzintariem, gan ar dažādu izmēru bumbiņu formām. Man dzintara rotas asociējās ar kaut ko latvisku, mazliet arī tautisku, jo likās, ka tikai šādas dāmas to izvēlas visbiežāk nēsāt. Vēlāk šīs rotas nodeva nākamai paaudzei kā mantojumu, un tās pārsvarā glabājās rotu lādītēs – kā piemiņa vai relikvija.” 

Bet, veidojot un ietērpjot dzintaru mūsdienīgā formā, tas spēj izskatīties kā īsts dārgums, ko vēlēsies nēsāt ikviena mūsdienu sieviete.

Šodien sievietes arvien vairāk izvēlas rotaslietas, kas tomēr iekrāso mūsdienas vai arī iezīmē ļoti izteiktu vēstures klasiku.

 “Aptuveni 2015. gadā es nejauši satikos ar dzintara akmeņiem. Neslīpētiem, bet ar jūras smiltīm nopulētiem. Dažādu izmēru, krāsu un nokrāsu veidiem. Sajūtot dzintara siltumu un maigo struktūru, es burtiski iemīlējos tajos. Tie salauza manus uzskatus, stereotipus un vispārējos priekšstatus par dzintaru. Jo vairāk tie nonāca manā redzeslokā, jo vairāk es domāju, ko ar tiem iesākt, lai tie nekļūtu tikai par daļu no vēstures, no mūsu mantojuma. Es vēlējos radīt mūsdienīgas rotaslietas ar dzintaru šodienas sievietēm, lai tās var nākotnē kļūt par mantojumu nākamai paaudzei.” 

2018. gadā radīju zīmolu _abiete_ /latīņu valodā tas nozīmē priede/, kas tika veidots speciāli dzintara rotaslietām. Es radīju ne tikai zīmolu, bet arī ieguldīju daudz laika un enerģijas, lai piemeklētu atbilstošu iepakojumu šīm rotām.